Paškoučings ir sevis izaugsmes veicināšana caur iekšējo gudrību. Tas ietver gan mērķu izvirzīšanu, gan personīgo mērījumu ieviešanu, gan laika plānošanu un vēl daudz citas lietas. Mums katrā ir gana daudz resursu, lai rastu atbildes uz daudziem jautājumiem un risinājumiem. Rast iekšējas atbildes un atziņas iespējams, dodoties pārgājienos vienatnē. Daba ir lielisks resurss, lai sakārtotu savu iekšējo pasauli, vērtības, rastu atbildes uz kādu neatbildētu jautājumu un atgūtu spēkus. Dodoties garākos pārgājienos, katram ir iespēja atrast citus skatpunktus, ieraudzīt sev svarīgas metaforas vai atgādinājumus. Piemēram, tu vari sastapties ar dažnedažādiem šķēršļiem - baļķi pāri takai, purva slīkšņu, biezokni vai grāvi. Un šādi var vilkt paralēles ar saviem iekšējiem vai ārējiem šķēršļiem un paskatīties, kā mēdz parasti tos pārvarēt. Vai tu pa tiešo dodies šķērslī, neskatoties uz neko citu un neizvērtējot to? Vai tu, ieraugot šķērsli, pagriezies un dodies atpakaļ? Vai tu meklē dažnedažādus apkārtceļus, tā pagarinot ceļu līdz mērķim, ko vēlējies sasniegt? Iespējams, ka var atrast kādus citus vainīgos, kāpēc ir šķērslis? Pārgājiena laikā var atrast situācijas, kuras atkārtojas, līdzīgi arī dzīvē ar mūsu lēmumiem, cik mēs tās analizējam un mainām kaut ko savā rīcībā un uzvedībā?
Kāds izvēlēsies iet tikai pa skaistu un gludu taciņu? Vai tas sasaucas ar dzīvi, kad izvēlamies īstermiņā iet vieglāko ceļu, bet ilgtermiņā tas nedos cerēto?

Cik ziņkārīgs un zinātkārs esi dzīvē un ejot pārgājienā? Vai vienmēr tava došanās pārgājienā ir pieturēšanās pie plāna jeb tu novirzies no ieplānotā maršruta, lai redzētu kaut ko jaunu?
Ejot pārgājienā, tu vari paskatīties uz savu dzīvi, vai pievērs uzmanību lielajai bilde vai pievērs uzmanību detaļām un pamani uzziedējušu ziediņu, vai sadzirdi putnu balsi vai kukaiņu sanoņu, un arī šīs ir tavas paralēles vai dzīves spogulis.
Kādus gadus arī man garāki pārgājieni vienatnē ir izaicinājumi sev, bet tas ir tik dodoši sev - tas atgriež mani labākā resursu stāvoklī, dod enerģiju, prieku un vietu pārdomām. Nereti garākos pārgājienos ir vaiŗāki lūzumpunkti, kad nav vairs spēka, ķermenis protestē vai gribas stāties un nedoties tālāk uz priekšu. Tā atkal ir paralēle ar dzīvi. Tik atklāts jautājums, ko šajā brīdī dari, lai sevi motivētu. Kāds atlikušo posmu var sadalīt sīkākos uzdevumos, kāds var paņemt kādus papildus enerģijas devu ēdiena vai dzēriena veidā, kādam būs kāda cita motivācijas metode - dziesma, vīzija. Kādam var nebūt nekas un ar katru soli sevi var dzīt pesimistiskās noskaņās.
Lai nu kā arī nebūtu, es tevi aicinu doties dabā un pamanīt sev aktuālās metaforas un asociācijas.
Ja arī tev ir vēlme dodies pārgājienā un pie reizes izrunāt kādu sev svarīgu tēmu koučinga sarunā - dod ziņu!