Personības attīstība, biznesa, sistemātiskie sakārtojumi un komandas koučings

Blog Layout

EBIT caur manu skatupunktu

Agnese Ramata • 2020. gada 16. septembris

Mēdz teikt, ka dzīvē nenotiek nejaušības, bet, pateicoties Armandam L., man bija iespēja klātienē apmeklēt vadītāju konferenci. Šķiet, kāds laiciņš no klātienē citas apmeklētas konferences ir jau pagājis, tāpēc ar patiesu interesi un degsmi devos uz to.

Galvenās frāzes, kuras palikušas prātā, ir NEW Normal un šodien neko nevar plānot ilgāk par divām trim nedēļām.

 

 

Anders Indset – kolorīts pasaules vadošais biznesa filozofs

 

 

1. “Never underestimate the power of a great story” – stāstīsim stāstus par sevi, uzņēmumu, mūsu izcelsmes saknēm, lai ir ko nodot sabiedrībai, nākamajām paaudzēm. BET ir jāatrod pareizais veids, kā to stāstīt, visiem vienāda pieeja nederēs. Šī frāze man liek aizdomāties par sevi un stāstiem. Šķiet, ja ļoti vēlos, es varu uzburt stāstu. Manā pieredzes bagāžā ir arī bijis gida darbs, kas vislielākajā mērā bijusi stāstu stāstīšana, bet, lai to varētu darīt, apakšā ir padziļināta interese, izzināšana, sarunas ar viediem cilvēkiem un pārbaudīšana praksē.
2. “Change is inovation” – pārmaiņas ir neizbēgams process, ar kuru ik dienu mums nākas saskarties.

Pārmaiņas ir arī mūsu iekšējie procesi. Tas palīdz mums uz lietām paskatīties ar citu perspektīvu.
3. “The simple art of asking questions can change your life” – šis teikums vislielākā mērā sasaucas ar koučingu. Reizēm pietiek ar vienu pareizi uzdotu jautājumu, lai klientam pavērtos jauns redzējums, idejas un viss notiku paātrinājumā.
4. “What you will do different tomorrow” – dziļi filozofisks jautājums, kas liek domāt, jo, tikai darot kaut ko citādāk, var notikt pārmaiņas.
5. “Little big thinks” – vienkāršība, mazie solīši un darīšana ir virzība uz priekšu.

 

 

Anna Celmiņa – stratēģiskā konsultante
 

 

1. “Neziņa ir izturība” – esam nonākuši laikā, kad nevaram paredzēt, plānot ilgāku laika periodu uz priekšu. Ikvienam jāmāk pielāgoties, transformēties un būt radošam. Šķiet, ka man tīk zināmā mērā neziņa, jo tas veicina manu domāšanu, radošumu un spontanitāti.

 

 

Greg Mather

 

1. “How manu people have a deal to changing a time?” – šis teikums man asociējas ar katra indivīda paradumu maiņu, laika plānošanu un tā ieviešanu realitātē.

 

 

Pārsla Baško

 

1. “Ieguldītais laiks nav = ar produktivitāti” – ir jāvērtē sasniegtais rezultāts darba vidē, nevis pavadītais laiks. Vistiešākajā mērā šis teiciens būtu attiecināms uz mani. Jo, safokusējoties un saplānojot laiku, tu spēj būt produktīvāks un izdarīt krietni vairāk. Tikai jautājums ir par gribu un prioritātēm.

 

Normunds Staņēvičs – Food Union vadītājs

 

 

1. “Mēs būsim gatavi pieņem tikai to, kam mēs paši esam gatavi” – stāsts par katra iekšējo spēli un arī uzņēmuma vadītāju ticību sev un saviem darbiniekiem.
2. “Jāuzticas un jādod lielāka brīvība.”
3. “Krīze iemāca mums, kā pašiem labāk sadzīvot ar sevi” – šķiet, ka šis ir visgrūtākais, sadzīvot ar sevi – savām domām, savām bailēm, savu ticību sev.

 

 

Jānis Janovskis – iedvesmotājs

 

 

1. “Izvēle ir jebkurā situācijā” – tik tiešām mēs paši izdarām savas izvēlēs ik uz soļa, bet bieži mēs pieņemam citu izvēles, savējās atstājot novārtā.
2. “Lai kaut ko noskaidrotu, ir jāuzdod jautājumi” – jautājumi, jautājumi un vēlreiz jautājumi, tik svarīgi ir saprast veidu, kā mēs uzdodam jautājumus un cik ļoti spējam ieklausīties pretējā pusē.
3. “Kā mēs domājam, tādi mēs esam un tā arī spējam kontaktēties” – bieži vien mūsu iekšējā spēle atspoguļo mūsu ārējos notikumus.

 

 

Mats Alvesson

 

 

1. “Smartness are the key” – neviens mums nevar atņemt zināšanas. Tam ir jābūt kā nepārtrauktam procesam – dzinulim. Manī tas noteikti mīt – dzirdēt dažādus viedo stāstījumus, daudz lasīt, redzēt un pārbaudīt praksē.
2. “Move outside the frame” – kāpsim ārā no savas komforta zonas.
3. “Functional stupidity” – tik ļoti mēs dzīvojam savās kastītēs, birokrātijās, pieņēmumos, stereotipos, ka baidāmies kaut ko mainīt. Ir jākāpj ārā un jāskatās plašāk.

 

 

Gerd Leonhard – futūrists

 

 

1. “The future is a mindset, not a time-frame” – mainīt savu domāšanu varam, paplašinot savu redzeslauku, regulāri tiecoties pēc jaunām zināšanām, ar ziņkārību un zinātkāri interesējoties par jauno visapkārt.
2. “Too much of good things can be very bad things” – parāk daudz labais var pārvērsties par rutīnu, kad mēs vairs nenovērtējam, vai mūsu prasības aug.
3. “10% on your time must be thinking of future” – noteikti svarīga ir katra nākotne, bet kādā kontekstā mēs par to domājam.

 

 

Constantinos Markides

 

 

1. “Give people something positive to make a change” – it kā tik vienkārši, bet tajā pašā laikā grūti. Mēs pārāk maz dalāmies ar patiesi pozitīviem vārdiem, novērojumiem un pateicībām. Arī man vēl tāls ceļš ejams, šo mācoties, bet maziem solīšiem es to varu izdarīt aizvien vairāk.

 

 

Maija Kūle – filozofe

 

 

1. “Kritiskā domāšana ir domāšana” – ikkatrs cilvēks domā, un domas visbiežāk ap 80% atkārtojas. Tas ir arī jautājums, cik mēs paši savām domām pieejam kritiski. Vai analizējam faktus vai ļaujamies emocijām?
2. “Domāt traucē baudas” – šķiet, ka 21. gadsimtā baudas un vilinājumi mums ir uz katra soļa. Tie ir kā šķēršļi, kas nepārtraukti jāpārvar. Un dažreiz mēs tajos uzkavējamies pārāk ilgi.
3. “Kritika ir savu robežu apzināšanās” – arī spēja uztvert kritiku un pateikt par to paldies ir jāmācās. Konstruktīva kritika var mums daudz dod, pat ja tā ir pārāk sāpīga.

 

 

Andis Arnicāns

 

 

1. “Mazāk ir vairāk” – šis stāsts ir par lietām tev apkārt, par minimālismu. Arī šis būtu pamazām jāieliek dienas rutīnā, trīsreiz pārdomājot, vai tev tiešām tas ir nepieciešams.

 

 

Māris Simanovičš

 


1. “Mēs varam pārstrādāt teju visu, izņemot laiku” – laika resurss, jā tas tik dodas uz priekšu un cik lietderīgi spējam to izmantot. Šķiet, ka vienmēr ir veids, kā to padarīt efektīvāk. Viennozīmīgi tā ir plānošana, disciplīna un redzējums, uz kuru tiekties.
2. “Telefons ir kļuvis par 21. gadsimta lielāko laika atkritumu” – atliek vien piekrist šim apgalvojumam. Mēs tajā saliekam tik daudz, valstot un nepārtraukti glaudot, ka aizmirstam par citām vērtībām.

 

Autors Agnese Ramata 2022. gada 2. janvāris
Skola kā sistēmu sistēma
pārmaiņas, karjera, attīstība, mērķi, ģimenes dzīve
Autors Agnese Ramata 2021. gada 1. janvāris
Kādam ikviens gads sākas ar dziesmas vārdiem “Katru gad’ no jauna”, bet realitātē nekas nemainās – viss norit pa ierastiem pieraduma ceļiem, būšanu savā komforta zonā. Kāds izvirza jaunus mērķus un apņemšanās, bet tie pēc salīdzinoši īsa laika kaut kā nemanot izirst viens pēc otra. Reizēm ar mani ir noticis līdzīgi, bet ir lietas, mērķi un idejas, kurām spēju atrast risinājumus un kas jau gadiem ir ieviesies kā neatņemama mana ikdienas sastāvdaļa. Lai kaut ko mainītu savos paradumos vai sasniegtu, ir jāmainās pašam un jāmaina sava ierastā uzvedība, ērtā komforta zona. Kādam pietiek ar gribasspēku, bet mani spēj motivēt pašdisciplīna un zināma rutīna. Jau vairākus gadus katra mana diena iesākas ar celšanos 5/6 no rīta, agrāk par mājiniekiem. Ikrīta rutīnā ietilpst elpošanas vingrinājumi ~10 min (Wim Hof metode), 20 min-1 stunda lasīšana un 8,5-10km nūjošana, kuras laikā tiek noklausīts kāds raidieraksts (podcasts). Ar katru gadu man nāk kāds jauns, pavisam neliels ieradums – 2020. gadā tā ir peldēšana, jo turpinu peldēt arī šobrīd, neskatoties uz to, ka līdz peldēšanas uzsākšanai man vienmēr bija auksti, sala rokas un kājas. Šobrīd fiziski esmu novērojusi uzlabojumus. Metu sev mazo izaicinājumu 2021. gadam – ik dienu atsvaidzināt angļu valodas zināšanas un lai ir 5 jauni vārdiņi katru dienu.
sasniegt pārmaiņas, karjera, karjeras attīstība, ko darīt ar dzīvi? Kā sasniegt mērķus?
Autors Agnese Ramata 2020. gada 19. novembris
Koučinga zināšanas var lietot daudz un dažādos veidos – ikdienas sarunās ar kolēģiem un klientiem, padotajiem, pārrunās un sapulcēs.  Viss sākas ar veidu, kā mēs uzdodam jautājumu un kāds ir konkrētais nolūks, cik esam patiesi ieinteresēti un cik esam gatavi klausīties. Ja svarīgi, lai darbinieks vai klients ir atklātāks un gatavs iesaistīties sarunā, uzdodam atvērtos jautājumus – kas, ko, kad, cik, kā utt. –, neiekļaujot kontekstu, savu vērtējumu un viedokli. Ja nepieciešama ātra un tūlītēja atbilde, varam uzdot slēgtos jautājumus, kas atbild uz jā un nē.
Share by: